08.10.2021

Sensejs Judži Macojs, slavens austrumu cīņu meistars, apmeklēja Japāņu cīņas mākslu centru “Kishintai” un vadīja nodarbības Rīgas zobena meistariem.

Sensejs Macojs pārzina senas samuraju mākslas Taura Muso Rjū noslēpumus, kas vēl nesen atradās Ikubo ģimenes pārziņā un tika rūpīgi sargāti simtiem gadu. Saviem mācekļiem Latvijā viņš atklāja daļu no šīm zināšanām, kas krātas gadsimtiem ilgi, un pēc tam piekrita sniegt ekskluzīvu interviju avīzei “’Субботa’’.

Klana mantojums

Līdztekus klasiskajām Japānas kaujas mākslām, piemēram, karatē vai aikido, pastāv arī slepenas skolas, ko vada atsevišķas ģimenes. Šādās dinastijās zināšanas tēvs nodeva dēlam vairāku gadsimtu garumā. Mūsdienās samuraju pēcteči to labi apzinās un dedzīgi sargā mantojumā iegūtos noslēpumus.

Taura Muso Rjū kopš 16. gadsimta bija Ikubo klana slepenā cīņu māksla. Īpaši labi šis klans bija izkopis prasmes rīkoties ar zobenu, kaujas nūju un vairākiem citiem ieročiem. Lai spētu izdzīvot karā un uzticīgi kalpot Imperatoram, īpašai tehnika bija milzīga nozīme. Katrā Ikubo vīriešu paaudzē tika izvēlēts Skolas Aizstāvis — augstākais skolotājs. Aizstāvis bija vienīgais cilvēks, kurš pilnībā pārzināja visus noslēpumus.

Pēdējais - pēc kārtas 16. - tradīciju glabātājs bija Motmu Ikubo — Japānas Nacionālo aizsardzības spēku virsnieks un nepārspēts karatē meistars. 1987. meistars saslima ar vēzi. Sapratis, ka kopā ar viņu var nomirt arī senā māksla, sensejs izlēma atklāt ģimenes noslēpumus. Iesākumā — saviem skolēniem, un caur viņiem — visai pasaulei.

Laimīgā kārtā, Ikubo kareivja gars guva virsroku pār slimību. Sensejs brīnumaino izārstēšanos uztvēra kā zīmi no augstākiem spēkiem. Pēc pieciem gadiem viņš uzaicināja pie sevis trīs labākos skolniekus un paziņoja, ka viņi ir pietiekami apguvuši Ikubo noslēpumus un ir gatavi šīs zināšanas nodot citiem cilvēkiem.

Līdz ar to mūsdienās Taura Muso Rjū tiek pasniegts visā pasaulē, lai gan pats Ikubo Motomu daudz laika pavada Saporo un velta to sava dārza iekopšanai. Viņš seko līdzi savu audzēkņu treniņiem, bet gandrīz nekad tajos neiejaucas. Šādā līmenī pietiek ar to, ka piedalās Skolas Aizstāvja gars.

Starp Ikubo Motomu trim labākajiem skolēniem ir arī Judži Macojs. Ikdienā viņš dzīvo Somijā un vada nodarbības visā Eiropā — viņa audzēkņi ir Ukrainā, Krievijā, Itālijā, Francijā un Latvijā.

Ar vārdiem sensejs Macojs rīkojas tikpat labi kā ar samuraju zobenu, ieliekot katrā vārdā milzīgu domas apjomu un uz nevienu jautājumu viņš nesniedz tiešu atbildi.

Rīgā virtuozo Taura Muso Rjū mākslu pasniedz Macoja skolnieks, Latvijas Iaido federācijas prezidents un aikido pasniedzējs Vladimirs Jusupžanovs.

Šajā Rīgas apmeklējuma reizē 51 gadu vecais Judži Macojs vadīja kaujas meistarības nodarbību divdesmit Taura Muso Rjū audzēkņiem Rīgā, kā arī pastāstīja par šīs mākslas dziļāko būtību.

Kas ir dzīve?

“Taura Muso Rjū kā kaujas prasmju sistēma ir daudz plašāka nekā vienkārši zobena izmantošanas māka. Tajā ietverta šķēpa, virves, bambusa nūjas, īsi sakot, jebkura pa rokai esoša priekšmeta, lietpratīga izmantošana. Tāpat ir iekļauta arī sasiešanas un konvojēšanas zināšanas un šaujamieroču lietošanas iemaņas. Bet visa pamatā — nodarbības ar klasisko zobenu.”

Tā kā mūsdienās prasmei izmantot zobenu nav lielas praktiskas nozīmes, pajautājām sensejam, kāpēc, viņaprāt, tik daudz cilvēku visā pasaule padziļināti apgūst Taura Muso Rjū gudrības.

“Ļaudis vēlas nodarboties ar kaujas mākslu nepavisam ne tādēļ, lai mācētu kauties,” norāda sensejs. “Viņi meklē iespēju izmainīt savu dzīvi. Kāda gan jēga, piemēram, biroja darbiniekam no senām kaujas prasmēm? Mazai iespējai, ka uz ielas sastaps huligānus? Noteikti nē. Skolotājs palīdz norūdīt garu un vēlmi uzvarēt. Parasts cilvēki bieži satraucas par niekiem un kopumā neizprot lietu būtību. Jāpastāv harmonijai starp ķermeni un garu. Kā gan tā var pastāvēt, ja nav labas fiziskās formas un regulāru treniņu? Esmu pārliecināts, ka īsts treneris jebkurā sporta veidā attīsta savos audzēkņos garīgas vērtības — mieru, nosvērtību, pārliecību, mērķtiecību. Pārliecinošs vairākums dažādos sporta veidos domā tikai par uzvaru un komerciāliem mērķiem.

Mūsu zināšanas izriet no senām tradīcijām un rituāliem. Skolēna un Skolotāja savstarpējās attiecības ir kas daudz lielāks par vienkāršu tehniku apguvi. Skolotājs ir skolēna pasniedzējs visās šī vārda nozīmēs. Tas gan nenozīmē, ka sensejs visos sīkumos skaidro, kā dzīvot un rīkoties. Šeit darbojas cita filozofija. Piemēram, es dodos pie sava skolotāja Ikubo uz treniņu, bet viņš saka: “Šodien ir slikts laiks, trenēsimies rīt.” Ko viņš ar to gribēja pateikt? Ja skolēns ir sasniedzis atbilstošu līmeni, viņš noteikti sapratīs. Dabai un cilvēka raksturam taču ir tik daudz kopīgā. Reiz, arī es pajautāšu Vladimiram Jusupžanovam: kas ir dzīve? Esmu pārliecināts, ka pēc dažiem gadiem viņš sapratīs manu jautājumu un spēs sniegt pareizo atbildi…

‘’Суббота’’, 2005. gads  (Tulkojums: Gatis Zvirbulis)