Muso Džikiden Eišin Rjū (Muso Jikiden Eishin Ryu), jeb nesalīdzināmais, tieši nododamais patiesās ticības stils, ir Japānas centrālajā daļā plaši pazīstamās cīņu mākslas Iaido pilnais nosaukums. Eišin Rjū vēsture stiepjas 450 gadus tālā pagātnē, un tā pamatlicējs ir Hajašizaki Džinsuke Minamato no Šigenobu (Hayashizaki Jinsuke Minamoto no Shigenobu) (1546-1621). Viņš piedzima Devas provincē (Dewa no kuni) jeb Ušu (mūsdienu Jamagatas (Yamagata) prefektūra) Ašikagas ērā (Ashikaga) un bija Mogami klana padotais.
Hajašizaki uzauga nepārtrauktu konfliktu laikā un jau no agras bērnības iepazina vairākus zobenu cīņas stilus. Vēloties atriebties par tēva nonāvēšanu, Hajašizaki Džinsuke 14 gadu vecumā devās svētceļojumā uz Hajašizaki Mjodžina (Hayashizaki Myōjin) templi, kur pavadīja simts dienas lūgšanās un treniņos.
Leģenda vēsta, ka šajā laikā viņš saņēma dievišķu iedvesmu, kas viņam atklāja jaunu zobena izvilkšanas paņēmienu, un viņš izveidoja Bato džitsu (Batto jutsu), nosaucot to par Hajašizaki Šin Muso Rjū (Hayashizaki Shin Muso Ryu). Viņa izveidotās skolas tehnisko bāzi veidoja paņēmieni zobena ātrai izvilkšanai no maksts, aizsardzība un pretuzbrukumi. Vienlaicīgi šajā sistēmā ieročus sāka izmantot kā zināšanu un pilnveidošanās līdzekļus.
Lielāko daļu savu sekotāju Hajašizaki Džinsuke ieguva, apceļojot Japānu. Vietās, kuras viņš apmeklēja savu ceļojumu laikā, viņa ietekmes rezultātā sāka attīstīties vairāk nekā 200 skolu.
Viņu pamatoti var dēvēt par ievērojamāko Iaido vēstures senā posma veidotāju; viņš bija skolotājs un iedvesmas avots daudziem šīs mākslas vēlākajiem meistariem.
Par otro meistaru, kurš attīstīja Hajašizaki Džinsuke Šigenobu izveidoto sistēmu, uzskata Tamija Rjū (Tamiya Ryu) skolas dibinātāju Tamiju Heibeju Sigemasu (Tamiya Heibei Shigemasa). Tamija Heibejs Sigemasa ir zināms arī ar to, ka bija trīs pirmo Tokugavu (Tokugawa) šogunu militārais padomnieks.
Padziļinātāka stila sistematizācija tika veikta tiešā sistēmas 7. Meistara Hasegavas Tikaranosukes Eišina (Hasegawa Chikaranosuke Eishin) ietekmē. Viņš apguva Iaidžitsu pie Banno Nobusado, izmantojot Rindzaki Rjū (Rinzaki Ryu) metodes, Kjoho (Kyoho) perioda laikā (1716-1735) Edo pilsētā un ieguva reputāciju kā īpaši izcils zobena cīņu lietpratējs. Tiek apgalvots, ka viņš pārveidoja daudzas tehnikas un ka tieši viņš radīja stilu, kurā tehnikas izpilda ar zobenu, kas aiz jostas ir ievietots ar aso daļu uz augšu. Pastāv versija, ka tieši Hasegava Eišins ieviesa nosaukumu “Muso Džikiden” (Muso Jikiden) jeb nesalīdzināmais, tieši nododamais (no skolotāja skolēnam) stils.
Turklāt viņš izmantoja senākas kompleksas kara mākslas skolas Muso Džikiden Rjū Hei džitsu (Muso Jikiden Ryu Hei jutsu) nosaukumu, kurā viņš bija 19. meistars.
Šo savu stilu viņš pārnesa no Edo uz Šikoku (Shikoku) salas Tosa klanu, kur tas ir saglabājies līdz pat mūsdienām. Tas bija Iai novirziens, kurā tehnikas izpilda no “tate hidza” (“tate hiza”) pozas (kurā zobena nesējs sēž ar piepaceltu labās kājas celi un zem sēžamvietas saliektu kreiso kāju). Lielākā daļa Iaido pētnieku pieņem, ka nosaukums Eišin rjū arī ir veidojies pateicoties tieši Hasegavam Eišinam, jo viņa vārdā un stila nosaukumā ir izmantoti vieni un tie paši hieroglifi.
Turpmākas izmaiņas un papildinājumi tika ieviesti 9. meistara Hajaši Rokudaju Morimasas (Hayashi Rokudayu Morimasa) laikā, kurš bija Jamanuči Tojamasas (Yamanouchi Toyamasa), provinces 4. valdnieka, vasalis un apguva Šinmei Muso Rjū (Shinmei Muso Ryu) pie meistara Arai Seitecu Kojonobu (Arai Seitetsu Kiyonobu) Edo pilsētā. Viņš apguva arī Saja no Uči Batto Gohan (Saya no Uchi Batto Gohan) Šinkage Rjū ken džitsu (Shinkage Ryu ken-jutsu) tehnikas pie Omori Rokurodzaemona Masamicu (Omori Rokurozaemon Masamitsu), kurš vēlāk izveidoja savu Iai stilu “Omori Rjū” (Omori Ryu), kurā izmantoja “seidza, zašiki” (seiza, zashiki) pozu, kā arī apmācīja tajā Hajaši Morimasu (Hayashi Morimasa). Nav īsti skaidrs, kurš bija atbildīgs par šādu izmaiņu — Hajaši (Omori) Rokudajo Morimasa vai Omori Rokurodzaemons Masamicu, kurš arī bija pasniedzējs šajā skolā, — bet sistēmā tika ieviesta Reišiki (Reishiki) sasveicināšanās ceremonija, kas bija aizgūta no “Ogasavara Rjū” (Ogasawara Ryu), “seidza” poza (tupus uz ceļiem) un zobena cīņas paņēmieni, ko izpilda no šāda stāvokļa.
Pēc skolas Rjū (Ryu) paaudzes 11. vadītāja Oguro Motoemona Kijokacu (Oguro Motoemon Kiyokatsu) nāves, skola sadalījās divos atzaros jeb Ha, kuru nosaukumi atbilst divu izcilāko skolnieku, kas nodibināja paši savus stilus, vārdiem: “Tanimuras Ha” un “Šimomuras Ha” (Shimomura Ha). Pirmais skolnieks bija zināms ar vārdu Tanimura Kameno Džo Jorikacu (Tanimura Kameno Jo Yorikatsu), viņa stils bija cieši saistīs ar Tosa Iai un vēlāk pārveidojās par Muso Džikiden Eišin rjū. Otrs skolnieks bija zināms ar vārdu Šimomura Moiči Sadamasa (Shimomura Moichi Sadamasa), un viņš ieviesa būtiskas izmaiņas. 20. gadsimtā Šimomuras Ha tika pārdēvēts par Muso Šinden rjū.
Stila atzara Tanimura Ha saknes ved pie stila 17. patriarha Oe Masamiči (Oe Masamichi), kurš bija skolas vadītājs (soke) Šimomura Ha atzara 15. paaudzē, bet vēlāk pievienojās Tanimura Ha novirzienam un kļuva par tā 17. skolas vadītāju. Oe Masamiči ir visvairāk ietekmējis moderno Muso Džikiden Eišin Rjū.
Viņa vadībā skola ieguva tās oficiālo nosaukumu “Muso Džikiden Eišin Rjū”, viņš mainīja “slēgto durvju” politiku, pārskatīja un mainīja daudzas un agrāk izmantotajām metodēm, kas, viņa ieskatā, bija pārlieku sarežģītas, ieviesa vienkāršāku terminoloģiju un izstrādāja pilnīgu apmācības programmu, kurā bija iekļautas tehnikas Omori Rjū (Omori Ryu), Hasegava Eišin Rjū (Hasegawa Eishin Ryu), Eišin Rju Oku iai Ivaza no bu (Eishin Ryu Oku iai Iwaza no Bu), Eišin Rjū Oku iai Tači Vaza no bu (Eishin Ryu Oku iai Tachi Waza no Bu), Koden Eišin Rjū kata Tači uči no Kurai (Koden Eishin Ryu kata Tachi uchi no Kurai) un Eišin Rjū kata Cume Ai no kurai (Eishin Ryu kata Tsume Ai no Kurai), kā arī tika izstrādātas un esošajām skolas tehnikām pievienotas grūtākas pakāpes metodes Hajanuki no bu (Hayanuki no Bu), Bangai no bu (Bangai no Bu) un citas metodes — Kae vadza (Kae waza) un Henka vadza (Henka waza).
Viņš arī apmācīja virkni izcilu zobena cīņas meistaru, daudziem no kuriem bija savas idejas par tehniku tālāko attīstību.
Muso Džikiden Rjū (Seito līnija)
1. Hayashizaki Jinsuke Minomoto no Shigenobu, pamatlicējs ‘’Hayashizaki Shin Muso Ryu’’
2. Tamiya Heibei Shigemasa
3. Nagano Muraku Nyūdō Kinrosai
4. Todo Gunbei Mitsushige
5. Arikawa Seizaemon Munetsugu
6. Banno Danemonno-Jō Nobusada
7. Hasegawa Chikaranosuke Eishin (Hidenobu), pamatlicējs ‘’Hasegawa Eishin Ryu’’
8. Arai Seitetsu Kiyonobu
9. Hayashi Rokudayū Morimasa
10. Hayashi Yasudayū Masutomo (Seisho)
11. Ōguro Motoemon Kiyokatsu
12. Hayashi Masuno-Jō Masanori
13. Yoda Manzō Toshikatsu
14. Hayashi Yadayū Masatoshi
15. Tanimura Kameno-Jō Yorikatsu
16. Gotō Magobei Masasuke
17. Ōe Masamichi (Masaji) Shikei (1852–1927), pamatlicējs ‘’Muso Jikiden Eishin Ryu’’
18. Hokiyama Namio (1891-1935)
19. Fukui Harumasa (1884-1971)
20. Kōno Hyakuren (Minoru) (1899-1974)
21. Fukui Torao (1915-2000)
22. Ikeda Takashi (Seigo) (1932-2019)
23. Fukui Masato